Latvijā teju puse jeb 46% jauniešu vecumā līdz 15 līdz 24 gadiem ir apzināti iegādājušies kādu viltojumu, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) publiskotais 2022. gada rezultātu pārskats par intelektuālo īpašumu un jaunatni. Tikmēr Eiropas Savienībā (ES) caurmērā mazliet vairāk nekā puse jeb 52% jauniešu atklāja, ka pērn tiešsaistē iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Tiesa, salīdzinot ar Latvijas datiem, vidēji ES apzināti viltojumus pirkuši 37% respondentu.
ES dalībvalstu kopējais vidējais rādītājs par apzināto viltojumu iegādi tiešsaistē ir zemāks nekā Latvijā, tomēr dati atklāj, ka kopš 2019. gada tas ir būtiski pieaudzis.
TEV personīgi
Jaunieši, kuri iegādājās viltotos produktus, 21% gadījumu pirka viltotu apģērbu un aksesuārus, 14% elektroniskās ierīces, vēl 14% – apavus, savukārt 11% – higiēnas, kosmētikas, ķermeņa kopšanas līdzekļus un smaržas.
EUIPO pētījuma mērķis bija izprast jauniešu priekšstatus un rīcību saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, piekļūstot digitālajam saturam vai pērkot fiziskas preces.
Iegādājoties viltotas preces mēs nodarām pāri ne tikai sev vai ekonomikai, bet uzturam negodprātīgus uzņēmējus, kas neiegulda nedz darbiniekos, nedz vidē, nedz arī ilgtspējā.
Uzņēmējiem
Intelektuālā īpašuma (IĪ) pārkāpumi ir īpaši kaitīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Saskaņā ar EUIPO publicēto IĪ un MVU rezultātu pārskatu viens no četriem mazajiem uzņēmumiem Eiropā apgalvo, ka ir cietis no IĪ pārkāpumiem. 33 % uzņēmumu, kuriem pieder IĪ tiesības, piemēram, preču zīmes vai patenti, ziņoja, ka IĪ pārkāpumu rezultātā ir samazinājies vispārējais apgrozījums, savukārt 27 % ziņoja par kaitējumu reputācijai, bet 15 % – par konkurences zaudēšanu.
Pandēmijas laikā uzņēmumi arvien vairāk izmantoja EUIPO izveidoto IĪ tiesībaizsardzības portālu, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp tiesību īpašniekiem un izpildiestādēm (muitas un policijas iestādēm), norādot, ka uzņēmumi, iespējams, ciet arvien vairāk no IĪ tiesību pārkāpumiem.
Tika novērota arī saikne starp IĪ īpašumtiesībām un ekonomisko sniegumu it īpaši MVU jomā. IĪ tiesību īpašniekiem ir labāki rezultāti nekā tiem, kas nav IĪ tiesību īpašnieki. Kopumā ieņēmumi uz vienu darbinieku IĪ tiesību īpašniekiem ir aptuveni par 55 % lielāki nekā uzņēmumiem, kuriem nepieder IĪT. MVU, kuriem pieder IĪ tiesības (kaut arī to skaits ir mazāks par 9 %), ienākumi uz vienu darbinieku ir par 68 % lielāki nekā tiem MVU, kuriem nepieder IĪ tiesības (kontrolējot citus būtiskus faktorus), un tādi uzņēmumi maksā arī augstākas algas.
Raugoties nākotnē, var sagaidīt, ka IĪT intensīvās nozares kopumā un MVU, kas jo īpaši ir inovatīvi ar jaunām tehnoloģijām, spēlēs izšķirošu lomu Eiropas ekonomikas izvilkšanā no pandēmijas krīzes.
Valsts ekonomikai
COVID-19 pandēmija un no tā izrietošais iepirkšanās tiešsaistē un digitālā satura patēriņa pieaugums ir parādījis intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpuma radītos riskus un kaitējumus.
Viltotāji veikli darbojas globalizētajā ekonomikā, ļaunprātīgi izmantojot mūsdienīgus loģistikas risinājumus un likumīgus tirdzniecības veicināšanas mehānismus, gūstot ienākumus ekonomikā, kurai trūkst stingru pārvaldības standartu. Pierādījumi liecina, ka, lai gan noziedznieki turpina izmantot visus pieejamos transporta veidus nelikumīgai tirdzniecībai, tomēr konfiscēto preču daudzums un vērtība joprojām dominē konteineru pārvadājumos kuģniecībā.
Papildus sociālajam, vides un ekonomiskajam kaitējumam IĪT pārkāpumi var novest pie reputācijas zaudēšanas un nelabvēlīgi ietekmēt inovācijas, radošumu un ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Šī sarežģītā krīze nenoliedzami ir norādījusi uz nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgus risinājumus, nosakot paraugpraksi un izmantojot jaunās tehnoloģijas cīņā pret noziedzīgajām organizācijām, kas ražo, izplata un pārdod viltotas preces un pirātisku digitālo saturu.
Efektīvās izpratnes veidošanas kampaņu izplatīšana arī ir izšķiroša šo draudu apkarošanā. Šajos centienos ir būtiski stiprināt visu ieinteresēto personu sadarbību pasaules mērogā – gan publiskā, gan privātā sektorā. Noziedzībai intelektuālā īpašuma jomā atkal vajadzētu kļūt par Eiropas prioritāti kā daļai no cīņas pret starptautisko noziedzību. Tāpat arī starptautiskā līmenī būtu jāturpina uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un īstenošanu trešās valstīs, īpaši Ķīnā, Latīņamerikā, Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā, kā daļu no sadarbības programmām, kuru īstenošanas aģentūra ir EUIPO, tādējādi cīnoties un risinot viltojumu problēmas tieši to potenciālajā izcelsmes vietā.
Kādas ir viltošanas izmaksas Latvijā un ES?
Viltojumi bērnu rotaļlietu un spēļu nozarē
Viltojumi farmācijas nozarē
Viltojumi vīnu un stipro alkoholisko dzērienu nozarē
Viltojumi kosmētikas un higiēnas nozarē
Viltojumi bērnu rotaļlietu un spēļu nozarē
Bīstami var būt arī ražojumi, kuru potenciālais apdraudējums nav tik acīmredzams. Piemēram, viltotas rotaļlietas. Rotaļlietu un spēļu viltojumi rada ne tikai zaudējumus uzņēmējiem un ražotājiem, bet zemās kvalitātes dēļ var būt bīstami un apdraudēt patērētāju, kā arī pašu bērnu drošību un veselību.
Pēc pēdējiem Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Novērošanas centra datiem – ES valstīs viltotu rotaļlietu un spēļu tirgošana šo produktu legālajiem ražotājiem katru gadu rada 1 miljardu EUR lielus zaudējumus, savukārt Latvijā ik gadu tiek zaudēti vismaz 3 miljoni EUR.
EUIPO veiktā analīze rāda, ka 97 % reģistrēto bīstamo viltoto preču, kas apturētas uz ES ārējām robežām, rada nopietnu risku patērētājiem. Lielākā daļa attiecīgo preču bija paredzētas bērniem – rotaļlietas, bērnu aprūpes preces vai bērnu apģērbi.
Viltotas rotaļlietas un spēles pamatā neatbilst drošuma noteikumiem un var radīt nopietnu apdraudējumu bērnu drošībai un veselībai. Tajās var būt atrodami bīstami materiāli, piemēram, krāsa ar indīgām ķimikālijām, atdalāmas sīkas detaļas, arī baterijas, ar kurām bērni var aizrīties. Ir zināmi vairāki piemēri, kad bērnu apģērbu auduma materiālos tika konstatēta aromātiskā amīna koncentrācija (iespējams ķīmisks risks), plastmasas lāpstiņām – asās malas, ar kurām viegli savainoties u.c.
Viltojumi farmācijas nozarē
Pēc pēdējiem Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Novērošanas centra datiem –– visā ES tiek zaudēti kopumā 6 miljardus EUR lielus zaudējumus. Latvijā viltotu parfimērijas, dekoratīvās kosmētikas un personīgās higiēnas produktu klātbūtne Latvijas tirgū šo produktu legālajiem ražotājiem katru gadu rada 7 miljonu EUR lielus zaudējumus.
Viltoti medicīnas produkti ir tie, kam ir apzināti / krāpnieciski sagrozīta identitāte, sastāvs vai izcelsme. Viltotus medicīnas produktus ir grūti atpazīt. Tie parasti izskatās identiski oriģinālam un var neizraisīt acīmredzamu nevēlamu reakciju, tomēr tie bieži neveicina slimības ārstēšanu, vai neuzlabo veselības stāvokli, kādam tie ir paredzēti, un var izraisīt nopietnus apdraudējumus veselībai, tostarp nāvi.
Viltojumi vīnu un stipro alkoholisko dzērienu nozarē
Pēc pēdējiem Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Novērošanas centra datiem vīnu un stipro alkoholisko dzērienu nozarē tiek visā Eiropā legālie ražotāji zaudē 2,3 miljardus EUR ieņēmumu. Latvijā viltotas vīna un stipro alkoholisko dzērienu aprites dēļ tiek zaudēti 12 miljoni EUR.
Latvijas tirgū visbiežāk nākas saskarties ar kontrabandu no Krievijas un Baltkrievijas – tie ir viltoti alkoholiskie dzērieni, kuri iepildīti plastmasas, nereti arī nemarķētās stikla pudelēs.
Viltojumi kosmētikas un higiēnas nozarē
Pēc pēdējiem Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Novērošanas centra datiem – visvairāk zaudējumu novēro kosmētikas un higiēnas nozarē – visā ES tiek zaudēts 14,1 % no kopējā pārdošanas apjoma, veidojot kopumā 9,6 miljardus EUR lielus zaudējumus. Latvijā viltotu parfimērijas, dekoratīvās kosmētikas un personīgās higiēnas produktu klātbūtne Latvijas tirgū šo produktu legālajiem ražotājiem katru gadu rada 23 miljonu EUR lielus zaudējumus.
Neskatoties uz to, ka viltota kosmētika var saturēt veselībai bīstamas un toksiskas vielas, līdz ar to nopietni apdraudēt veselību un pat izraisīt nāvi, viltoto produktu popularitāte ir liela. Viltotie produkti maksā vairākas reizes lētāk nekā oriģināli un joprojām ir gadījumi, kad patērētājs apzināti pērk viltojumu.
Izvēloties nezināmas izcelsmes produktus, var rasties nopietnas dermatoloģiskas problēmas – viltotas kosmētikas sastāvā var būt iekļauts arsēns un cianīds.
Vairāk par 2022.gada un citu gadu pētījumiem var izlasīt šeit